Valdorfa pedagoģija

Valdorfa pedagoģija

Patiesā inteliģences pazīme ir iztēle nevis zināšanas /Albert Einstein/

Raksta mērķis: saprast to, kas ir Valdorfa pedagoģija, tās rašanās vēsturi un apmācību pamatideju, galvenās priekšrocības un trūkumus. Paredzamais lasīšanas ilgums: 5-7 minūtes.

Vai tu zināji, ka pašlaik pasaulē eksistē simtiem dažādu izglītības metožu, kuras ir gan ļoti līdzīgas, gan atšķirīgas? Dažas no tām ir tradicionālas un ierastas, bet citas tiek uzskatītas par alternatīvās izglītības metodēm.

Iepiekšējā reizē rakstījām par Montessori pedagoģiju, tādēļ šoreiz, turpinot rakstu sēriju, nedaudz vairāk pastāstīsim par tās konkurentu – Vadorfa pedagoģiju. Kas ir jāzina par Valdorfa pedagoģiju?

Valdorfa pedagoģija – vēsture

Valdorfa pedagoģija jeb Šteinera pedagoģija ir izglītības metode, kas ir balstīta uz Rūdolfa Šteinera izglītības filozofiju – iztēles jeb fantāzijas lomu mācību procesā. Pateicoties Šteinera vadītajām lekcijām par izglītības metodi Oksfordas universitātes konferencē, Valdorfa pedagoģija 1922.gadā guva plašu atpazīstamību Lielbritānijā.

Pašlaik 60 pasaules valstīs ir aptuveni 1000 neatkarīgas Valdorfa skolas, 2000 bērnudārzi un 646 speciālās izglītības centri. Pirmā Valdorfa skola tika atvērta 1919.gadā Vācijas pilsētā Študgartē, atbildot Emil Molt, Waldorf-Astoria-Zigarettenfabrik īpašnieka, lūgumam par rūpnīcas darbinieku bērnu izglītošanu. Šīs fabrikas nosaukums ir nosaukuma Valdorfs avots, daudzās pasaules valstīs nosaukums ir kļuvis par preču zīmi, kura tiek saistīta ar šo izglītības metodi.

Vācijā, ASV un Nīderlandē ir izvietots vislielākais skaits Valdorfa skolu, kamēr Norvēģijā, Šveicē un Nīderlandē ir vislielākais skolu skaits uz cilvēku skaitu (populāciju).

Pamatideja

Valdorfa jeb Rūdolfa Šteinera izglītības metode ir balstīta uz antropozofisko viedokli par cilvēku kā būtni ar ķermeni, prātu un garu. Izglītība aptver galvenos bērna attīstības posmus sākot no bērnības līdz briedumam. Galvenais Valdorfa pedagoģijas skolotāju uzdevums ir attīstīt katra cilvēka individualitāti un ieaudzinātu pateicību par viņa atrašanos šajā vietā un laikā.

Valdorfa bērnudārzi. Valdorfa bērnudārzi atbalsta pirmsskolas vecumā esošu bērnu dabisko attieksmi, ticību, uzticību un godbijību par pasauli kā vietu, kurā ir labi un interesanti dzīvot.

Pamatskola. Mazākās sākumskolas klasēs liela uzmanība tiek pievērsta māksliniecinsku elementu (ritma, kustību, krāsu, mūzikas, dziesmu) izmantošanai dažādās formās, nevis kā pašizpausmes līdzekli, bet kā līdzekli, kas palīdz mācīties un saprast pasauli, veidot izpratni par skaisto, kas ir šajā pasaulē.

Vecākās klases. Pamatskolas vecākajās klasēs un vidusskolā skolēni vairāk fokusējas uz apzinātas izpratnes veidošanu par to, kas ir patiess, izpratni balstot uz personīgo pieredzi, domāšanu un novērtēšanu.

Valdorfa jeb Rūdolfa Šteinera izglītības mērķis ir  pēc iespējas labāk sagatavot skolēnus, lai viņi kā pieaugušie patstāvīgi varētu realizēt savu dzīves ceļu.

Priekšrocības

Valdorfa pedagoģijas metodei ir zināmas daudzas priekšrocības kā, piemēram, vecumam atbilstošas izglītības metodes, integrācija dabiskajā vidē, mācīšanās caur mākslu un fokusēšanās uz ģimeni, kā arī vide, kurā nav konkurences.

Vecumam atbilstoša mācīšanās. Valdorfa pedagoģijā bērnība tiek sadalīta trīs daļās. Vecuma grupas – no dzimšanas līdz 7 gadu vecumam, 7-14 gadu vecumam un no 14 gadu vecuma. Katrā vecuma posmā tiek izmantotas atbilstošas izglītošanas metodes, kas pielāgotas kopējam mērķim jeb izglītības metodes pamatidejai.

Izglītošanās caur mākslu. Kā jau tika minēts iepriekš, mācību sākumā, pirmajās pamatskolas klasēs galvenais uzsvars tiek likts uz mākslu kā pasaules izpratnes līdzekli.

Fokusēšanās uz ģimeni. Skolotājs klasē tiek uztvets kā autoritatīvais līderis, gluži tāpat kā vecāki. Valdorfa skolā tiek radīta māju atmosfēra, tiek demonstrētas tādas aktivitātes kā gatavošana kopā vai uzkopšanas darbi. Arī klases sienas tiek krāsotas maigos un nomierinošos toņos, visbiežāk,  maigi rozā vai persiku krāsā.

Trūkumi

Tomēr, kā jau katrai izglītības metodei, arī Valdorfa pedagoģijai ir ne tikai daudz priekšrocību, bet arī trūkumu, kuri labāk palīdz izprast un pieņemt lēmumu par vai pret izglītības metodes izmantošanu.

Valdorfa pedagoģijas izmantošanai piemīt tādi trūkumi kā konkurences trūkums, dažādu sociālo grupu trūkums, Šteinera reliģiozais dzīves skatījums, atsevišķos gadījumos – bērna prasmju attīstības ierobežošana.

Dažādu sociālo grupu trūkums. Veiktajos pētījumos ir pierādīts, ka Valdorfa skolās nav plaši pārstāvētas visas sociālas grupas. Tas nozīmē to, ka notiek apzināta vai neapzināta cilvēku dalīšana grupās, jo mācības Valdorfa skolās ir salīdzinoši dārgas, turklāt dažādo sociālo grupu apmeklējumu ietekmē arī vecāku izvēle par labu šai vai citām izglītības metodēm.

Šteinera reliģiozais skatījums. Šteiners savu izglītības modeli izveidoja balstoties uz garīgo filozofiju, kas plašāk ir pazīstama kā antropozofija. Kaut arī tā nav Valdorfa izglītības sastāvdaļa, antropozofija ir svarīgākā skolotāju apmācības sastāvdaļa. Liela daļa vecāku uzskata, ka tas ietekmēs bērnu garīgās izpausmes brīvību.

Bērna prasmju attīstība. Valdorfa skolās ir pieņemts uzskats, ka noteiktā vecumposmā skolēns apgūst noteiktas prasmes un iemaņas. Tiek uzskatīts, ka bērniem nav jālasa grāmatas līdz noteikta vecuma sasniegšanai. Ir zināms, ka visi bērni neattīstās vienlīdz ātri, kāds jau divu gadu vecumā prot lasīt, bet cits septiņu gadu vecumā tikai apgūst burtus.

Cerams, ka šis nelielais ieskats Valdorfa pedagoģijā deva tev nelielu ieskatu un izpratni par to, ka nav tikai viena klasiskā un viena alternatīvā izglītības metode, kuru izmantot. Turpmākajos rakstos turpināsim stāstīt arī par citām netradicionālās izglītības metodēm, jo ne tikai mūsu stiprās un vājās puses, bet arī izvēlētā izglītība ietekmē mūsu karjeras izvēli.

Vēlies uzzināt vairāk par alternatīvās izglītības metodēm? Uzzini vairāk sekojot mūsu aktivitātēm Facebook lapā.