Socionika mācību procesā

Socionika mācību procesā

“Izglītība sastāv galvenokārt no tā, ko mēs neesam mācījušies”  – Marks Tvens

Raksta mērķis: padomāt par to, kas mainītos, ja mācību procesa laikā izmantotu uz socioniku balstītu izglītības metodi. Paredzamais lasīšanas ilgums: 5-7 minūtes.

Cilvēki ir dažādi, pieejas ir dažādas. Mēs tiekam aicināti pieņemt apkārtējos cilvēkus, atzīt viņu talantus un neaizskart vājās puses. Bet, kas notiek, kad cilvēks nonāk skolas solā? Kaut ko viņš saprot, bet kaut ko nesaprot pat cenšoties. Kādēļ?

Iedomāsimies mācību stundu klasē. Skolotājs strukturēti un detalizēti izklāsta jauno informāciju par matemātisko funkciju veidiem un to risināšanu. Pēc garā stāstījuma seko patstāvīga uzdevumu izpilde. Skolotājam šķiet, ka viss ir kārtībā. Ko domā skolēns?

Daļa skolēnu jau stāstījuma laikā ir uzsākuši uzdevumu izpildi, jo izjūt nepieciešamību pēc iespējas ātrāk jauno informāciju pielietot praksē, tikmēr otra daļa ar neizpratni pēta uzdevumus, jo stāstīto jau ir gandrīz aizmirsuši vai skolotāja uzstādītais apguves temps ir bijis pārāk ātrs.

Lai izvairītos no situācijas, ka skolēns nesaprot, neizprot un nespēj (nevis nevar) izprast ir nepieciešams noteikt viņa stiprās puses – jomas, kurās viņš būs spēcīgs bez lielas piepūles un piemērotāko informācijas uztveres veidu. Ir zinātniski pierādīts, ka darbs jomā, kura nepadodas garantē izgāšanos. Ir nepieciešams atrast saviem talantiem piemērotāko nozari.

Kāda ir vislabākā pieeja?

Šī jautājuma risināšanā palīdz socionika. Socionika iedala cilvēkus 16 grupās jeb tipos, katram no tipiem ir savs informācijas uztveres modelis, piemērotais darba režīms, temps un sadarbības modelis. Viss ir tik vienkārši!

Bieži vien ir dzirdēts par to, ka grupu darbi nesniedz vēlamo rezultātu. Kādēļ? Atceroties skolas laikus mēs droši varam apgalvot, ka komandas bieži tika veidotas balstoties nevis uz efektivitāti, bet uz draudzību jeb ar to, kuru ir interesantāk “papļāpāt”.

Kā zināms, rezultāts lielākajā daļā gadījumu ir bēdīgs – ja komandā ir intraverts un ekstraverts, ekstraverts uzņemsies vadību nedodot iespēju intravertam izteikt savu viedokli, savukārt, ja komandā ir racionālis un iracionālis, pirmais atņems iespēju otrajam iegūt zināšanas, jo neuzticas viņa nestabilajām darba spējām un izpilda uzdevumu pats. Otrs ir neizpratnē par to, kādēļ pirmais ir tāds īgņa, kurš nespēj neiekļauties termiņā.

Šie gadījumi ir reāli, mums ir jāsaprot, ka pasaulē ir izveidotas daudzas un dažādas izglītības sistēmas un modeļi. Teorētiski vienmēr pastāv izvēle, bet praktiski katru no uzskaitītajām izglītības metodēm cilvēkam nav iespējams izmantot vienlīdz efektīvi, jo tā nav pielāgota individuālajam informācijas uztveres modelim, vērtību sistēmai un stipro pušu efektīvai izmantošanai. Kļūdaini izvēlēta izglītības metode negatīvi ietekmē cilvēka attīstību.

Mums visiem ir nepieciešama piemērota vide un komforta zona. Tu taču nevēlies kā cietumnieks skaitīt to dienu skaitu, cik atlicis līdz brīvībai – absolvēšanai, atvaļinājumam, brīvdienai. Esot saskaņā ar sevi un savu pārliecību šādi jautājumi nerodas. Nonākot piemērotā vidē, kur ir iespēja darboties sev piemērotā tempā, saderīgā komandā un izpildīt saprotamus vadītāja uzdevumus ir daudzreiz patīkamāk, vai ne?

Izmantojot uz socioniku balstītu izglītības modeli tiek iegūta katra cilvēka spējām, stiprajām pusēm un informācijas uztveres modelim pielāgota apmācību metode, kuras rezultāti ir efektīvi. Apmācībām ir pielāgots temps, pielāgoti uzdevumi, kas nerada diskomfortu, kā arī pielāgota vide, kas sekmē personības izaugsmi katra cilvēka komforta zonā.

Vēlies uzzināt vairāk par socionikas izmantošanu karjeras izvēlē? Jautā, mēs palīdzēsim!