Realitātes pedagoģija

Realitātes pedagoģija

Raksta mērķis: saprast to, kas ir realitātes pedagoģija (reality pedagogy), tās pamatideju, galvenās priekšrocības un trūkumus. Paredzamais lasīšanas ilgums: 3-5 minūtes.

Tu jau noteikti esi pamanījis to, ka pašlaik pasaulē eksistē simtiem dažādu izglītības metožu, kuras ir gan ļoti līdzīgas, gan atšķirīgas? Dažas no tām ir tradicionālas un ierastas, bet citas tiek uzskatītas par alternatīvās izglītības metodēm.

Iepriekšējās reizēs mēs rakstījām gan par atpazīstamām un pasaulē plaši izmantotām apmācību metodēm un filozofijām, gan tādām metodēm, kuras netiek plaši izmantotas. To vidū bija gan Valdorfa skola, gan uz problēmam balstīta apmācība, tādēļ turpinot rakstu sēriju nedaudz vairāk pastāstīsim par realitātes pedagoģiju. Kas ir jāzina par šo metodi?

Realitātes pedagoģija – vēsture

Realitātes pedagoģija ir apmācību un mācību metode, kuru šī gadsimta sākumā izstrādāja Kolumbijas universitātes matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristofers Emdims.

Šī apmācību metode ir orientēta uz to, lai skolotājs saprastu skolēnu. Skolotāja uzdevums ir uzzināt pēc iespējas vairāk par skolēnu un iegūto informāciju izmantot mācību procesā.

Pamatideja

Lai efektīvi mācītos un pasniegtu ir skolēniem un skolotājiem savā starpā nepieciešams veikt zināšanu un prasmju apmaiņu. To ir iespējams paveikt pateicoties izstrādātajai 5C metodei, kas ietver tādus faktorus kā:

  • Koģenreatīvais dialogs – šajā posmā skolēni un skolotājs diskutē par to, vai nodarbības ir noderīgas vai nē, kā arī par to, kā šo situāciju ir iespējams uzlabot.
  • Kopīgā sadarbība jeb apguve – mācīšanās ir efektīvāka, kad skolēns pats māca. Šajā kontekstā skolotājs dod iespēju skolēnam sagatavot stundas plānu un mācīt pārējos. Skolotājs ieņem skolēna vietu, bet skolēns – skolotāja. Skolēns vislabāk zina to, ko un kādā veidā viņš grib apgūt, viņam ir tiesības mācīt arī no savas personiskās pieredzes.
  • Kosmopolītisms– šis rīks nodrošina to, ka atbildība par mācību saturu un klases telpu ir vienlīdzīga, tas nodrošina skolēnu progresu.
  • Konteksts – tā ir ārpusskolas uzvedības izmantošana atrodoties skolā. Tas veicina mācīšanās efektivitāti, jo skolēni jūtas tikpat komfortabli, cik  ikdienā, ārpus skolas vides.
  • Saturs – skolotājam ir nepieciešams fokusēties uz saturu, kas ir uzticams un kuru skolēni var sasaistīt ar savu līdzšinējo pieredzi. Viņam ir jāņem vērā arī skolēnu satura apguves potenciāls.

Šī mācību pieeja izceļ nepieciešamību pēc tadas mācību vides izveides, kurā skolā tiktu ieviesta arī realitātes izjūta. Skolēniem ir jāpaļaujas uz to, ka skolotāja mācīto viņi varēs izmantot arī turpmākaja dzīvē.

priekšrocības

Realitātes pedagoģijai, līdzīgi kā citām apmācību metodēm, ir zināmas daudzas priekšrocības kā, piemēram, kritiskās domāšanas attīstība un augstāka skolēnu motivācija.

Kritiskā domāšana tiek attīstīta pateicoties tam, ka skolēniem ir iespēja izteikt savu viedokli par apgūstamo tematu. Skolotāja uzdevums ir izveidot šādas situācijas un iesaistīt skolēnus to risināšanā.

Skolēnu motivācija pieaug tādēļ, ka skolēniem ir iespēja piedalīties ne tikai satura ietekmēšanā, bet arī mācību procesā iejūtoties skolotāja lomā.

Trūkumi

Tomēr, kā jau katrai apmācību metodei, arī realitātes pedagoģijai ir ne tikai daudz priekšrocību, bet arī trūkumu, kuri labāk palīdz izprast un pieņemt lēmumu par vai pret apmācību metodes izmantošanu.

Par metodes galvenajiem trūkumiem ir uzskatāms tas, ka teorētiskās zināšanas tiek atstātas novārtā un metodes izmantošanu apdraud  vairāki ar mācību procesu saistīti faktori.

Teorētiskās zināšanas. Medodes pamatideja tiek balstīta uz uzskatu, ka mācību procesam ir jābūt saistītam ar realitāti, viss apgūtais ir jāspēj pielietot dzīvē. Tomēr, ne visu mācību priekšmetu apguvē šo pieeju ir iespējams veiksmīgi realizēt.

Draudi. Metodes veiksmīgu izmantošanu apdraud daudzi faktori, piemēram, skolēnu nesagatavošanās mācību stundu pasniegšanai, nevēlēšanās iesaistīties praktiskā darbā, kā arī nepieciešamība skolotājam veltīt ilgāku laiku mācību stundas plānošanai un organizēšanai.

Cerams, ka šis nelielais ieskats šajā alternatīvās izglītības metodē deva tev nelielu izpratni par to, ka nav tikai viena klasiskā izglītības metode, kuru izmantot. Turpmākajos rakstos stāstīsim arī par citām netradicionālās izglītības metodēm, jo ne tikai mūsu stiprās un vājās puses, bet arī izvēlētā izglītība ietekmē mūsu karjeras izvēli.

Vēlies uzzināt vairāk par alternatīvās izglītības metodēm? Uzzini vairāk sekojot mūsu aktivitātēm Facebook lapā.