Place-based education

Raksta mērķis: saprast to, kas ir uz vietu balstīta izglītība (place based education), tās pamatideju, galvenās priekšrocības un trūkumus. Paredzamais lasīšanas ilgums: 3-5 minūtes.

Tu jau noteikti esi pamanījis to, ka pašlaik pasaulē eksistē simtiem dažādu izglītības metožu, kuras ir gan ļoti līdzīgas, gan atšķirīgas? Dažas no tām ir tradicionālas un ierastas, bet citas tiek uzskatītas par alternatīvās izglītības metodēm.

Iepriekšējās reizēs mēs rakstījām gan par atpazīstamām un pasaulē plaši izmantotām apmācību metodēm un filozofijām, gan tādām metodēm, kuras netiek plaši izmantotas. To vidū bija gan Valdorfa skola, gan uz problēmām balstīta apmācība, tādēļ turpinot rakstu sēriju nedaudz vairāk pastāstīsim par uz vietu balstītu izglītību. Kas ir jāzina par šo metodi?

Vēsture

Pirmo reizi termins “uz vietu balstīta izglītība” parādījās deviņdesmito gadu sākumā. Par spīti tam, ka šīs izglītības metodes pamatprincipi tika izmantoti jau krietnu laiku iepriekš, par metodes izstrādātājiem ir uzskatāma viena no Masačūsetas štata bezpeļņas organizācijām – Oriona sabiedrība ( The Orion Society), kā arī kādas Lielbritānijas universitātes profesors Deivids Sobels (David Sobel).

pamatideja

Uz vietu balstīta izglītība (arī: vietas pedagoģija, uz vietu balstīta mācīšanās, uz kopienu balstīta izglītība, vides izglītība) ir viena no alternatīvās izglītības filozofijām. Skolēni un skolotāji tiek iesaistīti kopienas (skolas, pilsētas, valsts) problēmu risināšanā.

Šī izglītības metodes atšķiras no klasiskās izglītības ar to, ka ta orientējas uz skolēniem apkārt esošo sabiedrību kā zināšanu ieguves avotu. Uz vietu balstīta izglītība veicina mācīšanos caur vēsturi, vidi, kultūru, ekonomiku, literatūru un mākslu. Vieta ir brīvi izvēlēta, piemēram, skola, pilsēta, valsts, organizācija vai kopiena.

Metodes pamatprincipi:

  • Mācības notiek skolā, skolas pagalmā, apkārtējā vidē un sabiedrībā;
  • Mācībās fokusējas uz lokālajām vietām, problēmām un saturu;
  • Mācību process attiecas uz izglītojamo personiski;
  • Mācību pieredze palīdz veicināt vides kvalitātes uzlabošanos;
  • Mācību procesu atbalsta tādi sadarbības partneri kā vietējie uzņēmumi, organizācijas un valsts iestādes;
  • Mācības ir starpdisciplināras;
  • Mācību process ir pielāgots mērķauditorijai;
  • Tiek veidota izpratne par reģionālajām un globālajām problēmām;
  • Izglītības programma ir svarīga personisko un valsts mērķu sasniegšanā.

Uz vietu balstīta izglītība biezi vien ietver praktisku mācīšanos, uz projektiem balstītu mācīšanos, kā arī vienmēr ir saistīta ar kaut ko no ikdienas dzīves. Piemēram, ja mācību tēma ir Vjetnamas karš, skolēna uzdevums ir izmantojot laikrakstus, datubāzes vai intervijas ar veterāniem uzzināt daudz vairāk par šo tēmu. Organizāciju un uzņēmumu atbalsts palīdz skolēniem ne tikai labāk iemācīties, bet arī labāk izprast savas valsts vēsturi un cilvēku rīcības iemeslus.

priekšrocības

Uz vietu balstītai apmācībai, līdzīgi kā citām apmācību metodēm, ir zināmas daudzas priekšrocības kā, piemēram, veicina skolēnu individuālos sasniegumus, skolu sadarbību ar organizācijām, kā arī skolēnu iesaisti vides problēmu novēršanā.

Sadarbība. Izglītības metodes izmantošana veicina sadarbības veidošanu starp skolu, skolēnu un organizāciju, tas dod iespēju skolēnam mācīties caur praktisko izpratni.

Skolēnu sasniegumi. Apmācību metode paaugstina skolēnu interesi par mācību procesu, akadēmiskos sasniegumus un izpratni par viņu dalības ietekmi uz kopienas un vides attīstību.  Tā veicina arī skolotāju iesaisti šo procesu veicināšanā.

Vide. Uz vietu balstīta izglītība palīdz skolēniem saprast to, kur viņi dzīvo, kā arī iemācīties rūpēties par vidi, kurā viņi dzīvo un, kādā veidā ir iespējams uzlabot esošo situāciju.

trūkumi

Tomēr, kā jau katrai apmācību metodei, arī uz vietu balstītai apmācībai ir ne tikai daudz priekšrocību, bet arī trūkumu, kuri labāk palīdz izprast un pieņemt lēmumu par vai pret apmācību metodes izmantošanu.

Par metodes galvenajiem trūkumiem ir uzskatāms tas, ka metodes izmantošanas izmaksas ir salīdzinoši augstas, kā arī skolēni var nerespektēt skolotāja sniegtās informācijas pareizību.

Izmaksas. Viens no visbūtiskākajiem metodes trūkumiem var būt (un visbiežāk arī ir) salīdzinoši augstās izmantošanas izmaksas, kas ietver ne tikai skolotāju algu, bet arī mācību materiālus un dažādus izbraucienus.

Attieksme. Skolēni, kuri ir pieraduši informāciju iegūt no pārbaudītiem avotiem vai pirmavotiem var izrādīt negatīvu attieksmi pret skolotāja stāstījumu, tajā neieklausīties.

Cerams, ka šis nelielais ieskats šajā alternatīvās izglītības metodē deva tev nelielu izpratni par to, ka nav tikai viena klasiskā izglītības metode, kuru izmantot. Turpmākajos rakstos stāstīsim arī par citām netradicionālās izglītības metodēm, jo ne tikai mūsu stiprās un vājās puses, bet arī izvēlētā izglītība ietekmē mūsu karjeras izvēli.

Vēlies uzzināt vairāk par alternatīvās izglītības metodēm? Uzzini vairāk sekojot mūsu aktivitātēm Facebook lapā.