Montessori pedagoģija

Montessori pedagoģija

Izglītībai ir jāsekmē bērna dabisko vēlmi mācīties /Maria Montessori/

Raksta mērķis: saprast to, kas ir Montessori pedagoģija, tās rašanās vēsturi un apmācību pamatideju, galvenās priekšrocības un trūkumus. Paredzamais lasīšanas ilgums: 5-7 minūtes.

Vai tu zināji, ka pašlaik pasaulē eksistē simtiem dažādu izglītības metožu, kuras ir gan ļoti līdzīgas, gan atšķirīgas? Dažas no tām ir tradicionālas un ierastas, bet citas tiek uzskatītas par alternatīvās izglītības metodēm.

Mēs uzsākam jaunu rakstu ciklu par izglītības metodēm, tādēļ šoreiz pastāstīsim nedaudz par plaši apspriesto, bieži dzirdēto un kritizēto Montessori pedagoģiju. Kas  ir jāzina par Montessori pedagoģiju?

Montessori pedagoģija –  vēsture

Montessori pedagoģija ir izglītības metode, kuru Izstrādāja Itāļu fizikas un  izglītības speciāliste Marija Montessori pamatojoties uz saviem veiktajiem pētījumiem par bērniem un viņu vajadzībām. Šo izglītības metodi raksturo tādas īpašības kā neatkarība, brīvība iespēju robežās, un atbalsts bērna dabiskajai psiholoģiskajai, fiziskajai un sociālajai attīstībai.

Marija Montessori savas izglītības metodes un filozofijas izstrādi uzsāka 1897.gadā ne tikai apmeklējot pedagoģijas kursus Romas universitātē, bet arī izlasot visu pieejamo informāciju par pedējos 100 gados izstrādātajām izglītības teorijām.

1901.gadā Marija Montessori novadīja pirmo kursu, kas bija paredzēts skolotājiem, bet 1907.gadā, Romā, tika atvērta pirmā Montessori klase. Montessori pedagoģija ASV piedzīvoja uzplaukumu 1911.gadā, kā rezultātā ieguva plašu atpazīstamību.

Pamatideja

Mūsdienās Montessori pedagoģija ir guvusi plašu atpazīstamību gan skolotāju, gan vecāku vidū. Metode balstās uz pieciem ļoti vienkāršiem pamatprncipiem: cieņu pret bērnu, absorbējošo prātu, sensitīvajiem periodiem, sagatavoto vidi un autoizglītošanu.

Cieņa pret bērnu. Cieņa pret bērnu ir viens no pamatprincipiem, uz kura tiek balstīti pārējie izglītības metodes pamatprincipi.  Skolotāji izrāda cieņu pret bērnu, kad palīdz viņam apgūt zināšanas priekš turpmākās dzīves. Kad bērnam tiek dota izvēle viņš veiksmīgāk var attīstīt savas prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas neatkarīgai jeb autonomai apgūšanai un pozitīvam pašnovērtējumam.

Absorbējošais prāts. Montessori ticēja, ka bērni paši māca sevi, viņi ir dzimuši, lai mācītos, zināšanu apguve notiek izmantojot mūsu prātu. Tomēr tas, ko viņi iemācās ir atkarīgs no skolotājiem, iegūtās pieredzes un apkārtējās vides.

Sensitīvie periodi. Montessori ticēja, ka ir tādi periodi, kad bērns ir uzņēmīgāks pret noteiktu uzvedību un dažas prasmes var apgūt ātrāk un vienkāršāk. Kaut arī sensitīvie periodi visiem bērniem ir vienādi, tomēr to secība un ilgums, piemēram, rakstīšanas vai lasīšanas apguvē, katram bērnam būs atšķirīgs. Skolotāja uzdevums ir to noteikt un pilnvērtīgi izmantot, lai iegūtu vislabāko rezultātu.

Sagatavotā vide. Montessori uzskatīja, ka vislabāk bērni zināšanas apgūst sagatavotā vidē, kur viņi mācās paši priekš sevis. Sagatavotā vide nozīmē to, ka viss nepieciešamais, mācību materiāli,  ir sagatavots secīgā formātā. Brīvība ir neatņemama sastāvdaļa, bērni var paši izpētīt sagatavotos materiālus tā, kā un kādā secībā viņi vēlas, tādējādi apgūstot to informāciju, kuru ir atraduši.

Autoizglītošana jeb pašmācība. Montessori par pašmācību nodēvēja bērna spēju pašam macīties un apgūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas. Bērni, kuri sagatavotā un brīvā mācību vidē aktīvi iesaistās māca paši sevi. Šim nolūkam īpaši tiek pielāgotas klases.

priekšrocības

Montessori izglītības metodei ir zināmas daudzas priekšrocības, kā, piemēram, katrs bērns tiek uztverts kā individualitāte, skolēni ir daļa no ciešas kopienas, skolēni ir brīvi no ierobežojumiem, skolēniem tiek nodrošināta vide, kura rosina apgūt jaunas zināšanas un sevis kritiska novērtēšana ir daļa no apmācību procesa.

Skolēns tiek uztverts kā individualitāte. Montessori pedagoģijā tiek atzīts tas, ka katrs skolēns informāciju apgūst atsķirīgā veidā. Skolēniem tiek dota iespēja mācīties pašiem izvēlētā tempā, ar skolotāja atbalstu, pēc individuāli izstrādāta plāna.

Sevis kritiska novērtēšana. Sevis kritiska novērtēšana ir daļa no apmācību procesa. Pieaugot skolēni mācās kritiski skatīties uz savu paveikto darbu, spēj identificēt, atzīt, labot un mācīties no savām pieļautajām kļūdām.

Brīvība no ierobežojumiem. Skolēni aktīvi iesaistās un paši pieņem lēmumus par to, kam pievērst lielāku, bet kam mazāku uzmanību mācību procesa laikā. Montessori saprata, ka iekšējā apmierinātība ir viens no veidiem, kā radīt ieinteresētību un prieku mācīties, kas ilgtermiņā nodrošina labākus rezultātus.

trūkumi

Tomēr, kā jau katrai izglītības metodei, arī Montessori metodei ir ne tikai daudz priekšrocību, bet arī trūkumu, kuri labāk palīdz izprast un pieņemt lēmumu par vai pret izglītības metodes izmantošanu.

Montessori izglītības metodes izmantošanai piemīt tādi trūkumi kā skolēnam var pietrūkt klasiskās klases, skolotājs var netikt galā ar savu uzdevumu atļaut skolēniem darboties brīvi, skolēniem var būt grūtības iekļauties parastajā skolā vai citā skolā, daudzas skolas sevi dēvē par Montessori skolām, lai gan patiesībā tā nav.

Grūtības iejusties. Montessori izglītības metodes izmantošana var radīt grūtības iejusties citā skolā vai citā izglītības sistēmā. Ne visās izglītības un apmācību metodēs skolēnam ir iespēja pieņemt pašam savu lēmumu, mācīties sev piemērotā tempā un izprast nepieciešamo.

Skolotāja neprasme. Skolotājam mācību procesa laikā var rasties grūtības ar to, kā nodrošināt iespēju skolēniem darboties un apgūt nepieciešamās prasmes un iemaņas patstāvīgi, viņš var vēlēties iejaukties vai netieši uzspiest savu viedokli.

Vēlme pēc klasiskās klases. Montessori skolās klases izkārtojums nav līdzīgs ierastajās skolās novērotajam skatam ar daudzajām skolas solu rindām un tāfeli, tas ir atšķirīgs.

Cerams, ka šis nelielais ieskats Montessori pedagoģijā deva tev nelielu ieskatu un izpratni par to, ka nav tikai viena klasiskā izglītības metode, kuru izmantot. Turpmākajos rakstos stāstīsim arī par citām netradicionālās izglītības metodēm, jo ne tikai mūsu stiprās un vājās puses, bet arī izvēlētā izglītība ietekmē mūsu karjeras izvēli.

Vēlies uzzināt vairāk par izglītības metodēm? Uzzini vairāk sekojot mūsu aktivitātēm Facebook lapā.