Mentorings

Mentorings

Raksta mērķis: saprast to, kas ir mentorings, tā rašanās vēsturi un pamatideju, galvenās priekšrocības un trūkumus. Paredzamais lasīšanas ilgums: 5-7 minūtes.

Tu jau noteikti esi pamanījis to, ka pašlaik pasaulē eksistē simtiem dažādu izglītības metožu, kuras ir gan ļoti līdzīgas, gan atšķirīgas? Dažas no tām ir tradicionālas un ierastas, bet citas tiek uzskatītas par alternatīvās izglītības metodēm.

Iepriekšējās reizēs rakstījām gan par dažādām alternatīvās izglītības metodēm, gan alternatīvās izglītības skolām, tādēļ šoreiz turpinot rakstu sēriju pastāstīsim nedaudz vairāk par vienu no visbiežāk apspriestajām izglītošanās metodēm mentoringu. Kas ir jāzina par šo metodi?

Mentorings – vēsture

Mentoringa saknes ir meklējamas aizvēsturē.  Vārds mentors tika radīts iedvesmojoties no Odisejas Homēra kā mentora tēla. Bieži vien, arī mūsdienās, mentors tiek uztverts kā vecs vīrs, kurš daudz ko zina.

Vēsturiski nozīmīgās mentoringa sistēmas ietver guru – tradicionālo Hinduisma un Budisma pārstāvi, kā arī Vecākos – sistēmu, kuru sastopam kristietībā.

20.gs. ASV iestājās par darba vietas kapitāla izaugsmi, kā rezultātā tika popularizēts termins “mentors”, kas attiecas uz karjeras izaugsmi un attīstību. Jau 1990.gadā tas bija kļuvis par neatņemamu vadības ikdienas terminoloģijas sastāvdaļu.  Eiropā mentorings eksistē jau kopš sengrieķu laikiem.  Kopš 1970.gada tas tiek izmantots kā inovācija vadībā, visbiežāk karjeras prasmju attīstībā.

Pamatideja

Mentorings ir attiecības, kurās daudz pieredzējušāks vai atpazīstamāks cilvēks palīdz mazāk pieredzējušam vai zināmam cilvēkam. Mentors var būt gan jaunāks, gan vecāks, tomēr viņam ir jābūt ekspertam kādā noteiktā nozarē.

Mentoringa būtība ir attīstīt personību un tās īpašās prasmes, piemēram, profesijā vai darba vietā tūlītējai vai nākotnes izmantošanai. Ir pieci mentoringa posmi, kurus izmanto visbiežāk:

  • Līdzdarbošanās: sadarbība gādīgā veidā, kas ietver līdzdalību apmācību procesā kopā ar apmācāmo.
  • Iesēšana: mentoriem bieži vien ir grūtības apmācāmā sagatavošanai pirms viņš ir gatavs mainīties. Tas ir nepieciešams, ja mentors zina, ka tas, ko viņš stāstīs var tikt pārprasts vai uzreiz nepieņemts.
  • Katalizēšana: kad izmaiņas sasniedz kritisko līmeni, mācību ilgums var samazināties. Šeit mentoram ir jāizlemj, vai viņš turpina izmaiņu ieviešanu, vai atkāpjas no sava mērķa.
  • Rādīšana: tas ir veids, kā kaut ko padarīt saprotamu parādot jau iepriekš izveidotus materiālus, lai nodemonstrētu kādu prasmi vai aktivitāti. Tiek parādīts tas, par ko stāsta.
  • Rezultāts: šajā posmā mentors var redzēt sava darba augļus, šo posmu izmanto, lai atspoguļotu to, kas ir apgūts un izdarītu secinājumus.

Priekšrocības

Mentoringam ir zināmas daudzas priekšrocības, kā, piemēram, augsta izglītojamā motivācija, iespēja sadarboties ar savas nozares profesionāli, kā arī saņemt godīgas un uzticamas atbildes.

Motivācija. Mentoringā iesaistītā izglītojamā motivācija ir ievērojami augstāka, jo šis cilvēks saprot mentoringa jēgu un nozīmi karjeras izaugsmē un visā turpmākajā dzīvē.

Sadarbība ar savas nozares profesionāļiem vai tiem cilvēkiem, kuri zina vislabāko problēmas risinājuma veidu ir otra mentoringa priekšrocība. Bieži vien daudzi sapņo par to, lai satiktu nozares ekspertu vai entuziastu un uzzinātu nedaudz vairāk.

Atbildes. Ikkatram ir daudz jautājumu par nozari, tās specifiku un visveiksmīgākajiem problēmu risinājumu veidiem. Mentoringa dalībniekiem ir iespēja ātri un vienkārši uzzināt godīgas atbildes par industriju no uzticama avota.

Trūkumi

Tomēr, kā jau katrai apmācību metodei, arī mentoringam ir ne tikai daudz priekšrocību, bet arī trūkumu, kuri labāk palīdz izprast un pieņemt lēmumu par vai pret apmācību metodes izmantošanu.

Par metodes galvenajiem trūkumiem ir uzskatāms tas, ka augsta līmeņa speciālisti var nevēlēties kļūt par mentoriem, formālais mentorings un jauno speciālistu pieaugošā iedomība.

Ne visi vēlas kļūt par mentoriem un piedalīties jauno speciālistu izglītošanā. Daudzi uztver to kā konkurentu apmācību, kuri jau gatavojas ieņemt viņa vietu.

Formālais mentorings ir otra izplatītākā problēma. Bieži vien eksperts piekrīt iesaistīties, bet jaunā speciālista vienīgais ieguvums ir iespēja šo ekspertu redzēt klātienē, jo palīdzību nav iespējams saņemt.

Speciālistu iedomība. Daļa jauno speciālistu pēc šķietami konfidenciālas informācijas iegūšanas sāk kļūt iedomīgāki un nevēlas ieklausīties mentora padomos. Tādēļ jaunais speciālists var atteikties no mentora vai otrādāk.

Cerams, ka šis nelielais ieskats mentoringā deva tev izpratni par to, ka nav tikai viena klasiskā izglītības metode, kuru izmantot. Turpmākajos rakstos stāstīsim arī par citām netradicionālās izglītības metodēm, jo ne tikai mūsu stiprās un vājās puses, bet arī izvēlētā izglītošanās metode ietekmē mūsu karjeras izvēli.

Vēlies uzzināt vairāk par alternatīvās izglītības metodēm? Uzzini vairāk sekojot mūsu aktivitātēm Facebook lapā.