Kooperatīvā apmācība

Kooperatīvā apmācība

Raksta mērķis: saprast to, kas ir kooperatīvā apmācība (cooperative learning), tās rašanās vēsturi un pamatideju, galvenās priekšrocības un trūkumus. Paredzamais lasīšanas ilgums: 5-7 minūtes.

Tu jau noteikti esi pamanījis to, ka pašlaik pasaulē eksistē simtiem dažādu izglītības metožu, kuras ir gan ļoti līdzīgas, gan atšķirīgas? Dažas no tām ir tradicionālas un ierastas, bet citas tiek uzskatītas par alternatīvās izglītības metodēm.

Iepriekšējās reizēs rakstījām gan par dažādām alternatīvās izglītības metodēm, gan alternatīvās izglītības skolām, tādēļ šoreiz turpinot rakstu ciklu pastāstīsim nedaudz vairāk par vienu no vizbiežāk izmantotajām alternatīvās apmācības metodēm – kooperatīvo apmācību. Kas ir jāzina par šo metodi?

Kooperatīvā apmācība – vēsture

Otrā pasaules kara laikā tādu sociālo teorētiķu vidū kā Alporta un Vatsona veikto pētījumu rezultāti pierādīja, ka darbs, kas veikts komandā ir efektīvs gan kvantitātes, kvalitātes un produktivitātes ziņā to salīdzinot ar darbu vienatnē.

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados tādi atpazīstami psihologi kā Kurts Levins un Džons Devijs ietekmēja tās kooperatīvās apmācības izveidi, kāda tiek izmantota vēl mūsdienās.

Levins uzskatīja, ka kooperatīvajai apmācībai ir jābūt balstītai uz attiecību izveidi starp komandas biedriem, lai sadarbība būtu veiksmīga un būtu sasniegts mācību mērķis.

1975.gadā tika noskaidrots, ka kooperatīvās apmācību metodes izmantošana sekmē komunikācijas un sadarbības prasmju attīstību, veicina sadarbību un atbalstu, kā arī demonstrē dažādas domāšanas stratēģijas komandā. Studenti demonstrēja lielāku uzticību un emocionālo iesaisti attiecībās ar citiem studentiem.

1994.gadā tika izveidoti un publicēti pieci raksturojošie metodes elementi: pozitīva līdzatkarība, saskarsme aci pret aci, individualitāte, sociālās prasmes un darbība. Šie faktori ir nepieciešami, lai veicinātu efektīvu grupas vai komandas sadarbību, sasniegumus, sociālās, personiskās un kognitīvās prasmes.

Pamatideja

Kooperatīvā apmācība ir mācību metode, kas fokusējas uz mācību procesa organizēšanu un sociālās mācību pieredzes attīstīšanu. Skolēniem ir jāsadarbojas komandā, lai izpildītu nodefinētos uzdevumus un sasniegtu mācību mērķi.

Skolotāja loma mainās no informācijas sniedzēja uz komadas darba veicinātāja lomu. Skolēni mācās kopīgi, veido diskusijas un salīdzina iegūtos rezultātus. Ikvienam veicas, ja komandai veicas.

Skolēni izpilda uzdevumus nodefinētā laika robežās. Komanda tiek veidota no trim vai četriem skolēniem, kurā spējīgākie sacenšas ar pārējiem, lai nokļūtu labākā komandā, bet skolēni, kuriem tik labi neveicas pāriet uz vienkāršāka līmeņa uzdevumiem. Tas veicina to, ka vienlīdz spējīgi skolēni sacenšas un konkurē savā starpā.

Priekšrocības

Kooperatīvajai apmācībai ir zināmas daudzas priekšrocības, kā, piemēram, skolēnu iesaiste un sadarbības prasmju attīstība.

Skolēnu iesaiste un motivācija mācīties pieaug. Skolēni viens otram spēj mācību vielu izskaidrot saprotamāk nekā to darītu skolotājs. Viņi iemācās to, kā mācīt citiem un to pašu, ko skaidro skolotājs paskaidrot tieši tāpat, bet citiem un saprotamiem vārdiem.

Sadarbības prasmes tiek ievērojami attīstītas, jo mērķa sasniegšanai tiek atrasts visām pusēm visatbilstošākais mācību stils un metodes. Spējīgākie skolēni kļūst par līderiem, ekspertiem, no kuriem mācās pārējie.

Trūkumi

Tomēr, kā jau katrai apmācību metodei, arī kooperatīvajai apmācībai ir ne tikai daudz priekšrocību, bet arī trūkumu, kuri labāk palīdz izprast un pieņemt lēmumu par vai pret apmācību metodes izmantošanu.

Par metodes galvenajiem trūkumiem ir uzskatāms tas, ka komanda netiek veidota tā, lai katrs varētu piedalīties tās darbā, skolēnu atbildība par kopējiem rezultātiem.

Atbildība. Skolēns ir atbildīgs ne tikai par saviem rezultātiem, bet arī komandas sasniegumiem un to, lai katrs komandas dalībnieks visu iemācītos un varētu sekot līdzi notiekošajam.

Komanda, kura nespēj sadarboties. Komanda tiek veidota apvienojoties dažādiem skolēniem – tiem, kuri visu apgūst ātri un pārliecinoši, gan tiem, kuriem mācības sagādā grūtības. Kāds ir rezultāts? Tie, kam viss padodas visu izdara nedodot iespēju citiem kaut ko pierādīt, bet mazāk spējīgie kļūst pasīvi un nemotivēti.

Cerams, ka šis nelielais ieskats kooperatīvajā apmācībā deva tev nelielu izpratni par to, ka nav tikai viena klasiskā izglītības metode, kuru izmantot. Turpmākajos rakstos stāstīsim arī par citām netradicionālās izglītības metodēm, jo ne tikai mūsu stiprās un vājās puses, bet arī izvēlētā izglītība ietekmē mūsu karjeras izvēli.

Vēlies uzzināt vairāk par alternatīvās izglītības metodēm? Uzzini vairāk sekojot mūsu aktivitātēm Facebook lapā.