Diferiencētā apmācība

Diferiencēta apmācība

Raksta mērķis: saprast to, kas ir diferiencētā apmācība (differentiated learning), tās rašanās vēsturi un pamatideju, galvenās priekšrocības un trūkumus. Paredzamais lasīšanas ilgums: 5-7 minūtes.

Tu jau noteikti esi pamanījis to, ka pašlaik pasaulē eksistē simtiem dažādu izglītības metožu, kuras ir gan ļoti līdzīgas, gan atšķirīgas? Dažas no tām ir tradicionālas un ierastas, bet citas tiek uzskatītas par alternatīvās izglītības metodēm.

Iepriekšējās reizēs rakstījām gan par dažādām alternatīvās izglītības metodēm, gan alternatīvās izglītības skolām, tādēļ šoreiz turpinot rakstu ciklu pastāstīsim nedaudz vairāk par vienu no vizbiežāk izmantotajām alternatīvās apmācības metodēm – diferiencēto apmācību. Kas ir jāzina par šo metodi?

Diferiencētā apmācība – vēsture

Diferiencētās apmācības pirmssākumi ir atrodami jau tālajā 15.gs., kad izplatītas bija mācības vienā klasē. Šajā laikā skolotājs, kurš strādāja bez modernajām tehnoloģijām, bija atbildīgs par to, lai izglītību iegūtu dažāda vecuma skolēni ar dažādiem zināšanu līmeņiem.

Vēlākās skolu sistēmas attīstības rezultātā tika saprasts tas, ka skolēni vislabāk iemācās tad, ja viņi mācās kopā ar saviem vienaudžiem sev pieņemamā tempā, sev saprotamas sarežģītības uzdevumus.

1899.gadā Kolorado štatā tika uzsākts darbs pie tā, lai skolēni varētu mācīties tiem atbilstošā līmenī un tempā. Šajā laikā tika veikti arī dažādi eksperimenti, 1912.gadā tika noskaidrots, ka katra skolēna mācību potenciālā ir novērojamas ļoti būtiskas atšķirības.

1975.gadā organizācija IDEA izstrādāja vadlīnijas skolotājiem, kurās tika ietvertas gan rekomendācijas darbam ar dažādām vecuma grupām, gan darbam ar tiem skolēniem, kuriem ir nepieciešama īpaša apmācību pieeja.

PAMATIDEJA

Diferiencētā apmācība ir izglītības filozofija, kurā galvenais uzsvars tek likts uz mācību procesa pielāgošanu skolēniem vienas klases ietvaros. Pielāgot ir iespējams apmācību tempu, izmantojamās apmācību metodes vai mācību materiālus, kā arī apguves sarežģītības pakāpi.

Apmācības pamatideja tiek balstīta uz to, ka:

  • Skolotājiem ir jāspēj adaptēties un pielāgot apmācību metodes visiem klasē esošajiem skolēniem neatkarīgi no viņa prasmēm un potenciāla.
  • Skolotājam ir jāsaprot, ka skolēni ir atšķirīgi dažādos veidos;
  • Skolēni var mācīties ērtā vidē, kura papildina viņu vērtības, kultūru, prasmes un pieredzi.

Skolotāja uzdevums ir, balstoties uz katra skolēna interesēm, spējām, prasmēm, vērtībām un kultūru, izstrādāt un pielāgot īpaši viņam piemērotu apmācību modeli, to modeli, kurā informācija tiks uztverta un apgūta vislabāk.

Priekšrocības

Diferencētajai apmācībai ir zināmas daudzas priekšrocības, kā, piemēram, fleksibilitāte, individuāla pieeja un katra skolēna iesaiste.

Elastība. Viena no nozīmīgākajām metodes priekšrocībām ir elastība. Nav noteikts tas, kādas metodes ir jāizmanto apmācību procesā, tādēļ ir iespējams tās pielāgot atbilstoši auditorijai un situācijai.

Individuāla pieeja. Katram skolēnam tiek izstrādāts individuālās apmācību plāns un piedāvātas tās metodes, kuras mācību procesa laikā tieši viņam ir visērtāk izmantot. Viņa stiprās un vājās puses tiek izmantotas tā, lai viņš nepieciešamo informāciju uztvertu ātrāk, vienkāršāk un atcerētos ilgāk.

Ikkatra iesaiste. Katrs skolēns apmācību procesā tiek iesaistīts tādā veidā, kā viņš visvienkāršāk uztver informāciju. Skolēns neizjūt konkurenci, jo atrodas savā komforta līmenī.

Trūkumi

Tomēr, kā jau katrai apmācību metodei, arī diferencētajai apmācībai ir ne tikai daudz priekšrocību, bet arī trūkumu, kuri labāk palīdz izprast un pieņemt lēmumu par vai pret apmācību metodes izmantošanu.

Par metodes galvenajiem trūkumiem ir uzskatāms tas, ka šīs metodes izmantošana ir sarežģīta, skolēns var izjust neapmierinātību tādēļ, ka viņam ir pielāgots īpašs apmācību modelis un metodi mūsdienu skolās nav iespējams pilnvērtīgi realizēt.

Sarežģīti izmantot. Kad skolotājam ir nepieciešams sadalīt skolēnus atbilstoši viņu zināšanām, prasmēm, apguves īpatnībām rodas zināmas grūtības šo dalījumu iekļaut noteiktas mācību stundas ietvaros. Sagatavošanās process un darba process stundu laikā ir ievērojami nogurdinošāks un neapšaubāmi laikietilpīgāks.

Skolēna neapmierinātība. Skolēns var izjust aizvainojumu tikai tādēļ, ka citi dara ātrāk, bet viņam tas pats ir jādara ilgāk un savādāk.  Šādas sajūtas negatīvi ietekmē skolēna motivāciju mācīties.

Nav iespējams pilnvērtīgi izmantot. Metodes izmantošana pieprasa kreativitāti un milzīgas plānošanas prasmes, tomēr mūsdienu skolās visiem ir jāspēj viss izdarīt vienādi, tādēļ šadas metodes izmantošanu var neatbalstīt ne skolas vadība, ne vecāki.

Cerams, ka šis nelielais ieskats diferiencētajā apmācībā deva tev nelielu izpratni par to, ka nav tikai viena klasiskā izglītības metode, kuru izmantot. Turpmākajos rakstos stāstīsim arī par citām netradicionālās izglītības metodēm, jo ne tikai mūsu stiprās un vājās puses, bet arī izvēlētā izglītība ietekmē mūsu karjeras izvēli.

Vēlies uzzināt vairāk par alternatīvās izglītības metodēm? Uzzini vairāk sekojot mūsu aktivitātēm Facebook lapā.