Abpusējā apmācība

Raksta mērķis: saprast to, kas ir abpusējā apmācība (reciprocal teaching), tās pamatideju, galvenās priekšrocības un trūkumus. Paredzamais lasīšanas ilgums: 3-5 minūtes.

Tu jau noteikti esi pamanījis to, ka pašlaik pasaulē eksistē simtiem dažādu izglītības metožu, kuras ir gan ļoti līdzīgas, gan atšķirīgas? Dažas no tām ir tradicionālas un ierastas, bet citas tiek uzskatītas par alternatīvās izglītības metodēm.

Iepriekšējās reizēs mēs rakstījām gan par atpazīstamām un pasaulē plaši izmantotām apmācību metodēm un filozofijām, gan tādām metodēm, kuras netiek plaši izmantotas. To vidū bija gan Valdorfa skola, gan uz problēmām balstīta apmācība, tādēļ turpinot rakstu sēriju nedaudz vairāk pastāstīsim par abpusējo apmācību. Kas ir jāzina par šo metodi?

Abpusējā apmācība – vēsture

Abpusējās apmācības koncepcija tika izstrādāta 1986.gadā. Tā tika izveidota kā mācību metode, kas palīdzētu skolotājam samazināt plaisu starp iegaumēšanu un izpratni.  Process ir vērsts uz to, lai palīdzētu skolēnam izmantot iegūtās prasmes ikdienas dzīvē.

Pamatideja

Abpusējā apmācība ir mācību pieeja, kas izpaužas kā dialogs starp skolotāju un skolēnu ar mērķi izprast teksta jēgu. Tā ir viena no lasīšanas tehnikām, kas uzlabo skolēnu lasītprasmi. Metode sastāv no četriem savstarpēji saistītiem un secīgiem posmiem: jautāšanas, precizēšanas, apkopošanas un prognozēšanas.

Šīs metodes uzdevums ir ne tikai sniegt izpratni par procesiem, bet arī dot iespēju pārliecināties par to, ka viņu prognozes bija pareizas. Līdera uzdevums ir secīgi izpildīt jautāšanas, precizēšanas, apkopošanas un prognozēšanas fāzi.

Prognozēšanas fāze. Prognozēšanas fāze ietver lasītāja pieredzes un gaidu apkopošanu. Skolēniem ir jāiedomājas tas, kas notiks tālāk. Skolēni prognozē to, ko viņi iemācīsies no lasītā. viņu uzdevums ir izvirzīt hipotēzi un pārliecināties par tās patiesumu vai nepatiesumu.

Jautāšanas fāze. Tā ir informācijas, tēmu, svarīgāko ideju identificēšana. Fāzes mērķis ir iedziļināšanās saturā. Tādējādi tiek veicināta jautājumu uzdošana sev un teksta izpratne.

Precizēšanas fāze. Precizēšanas fāze ietver neskaidro, sarežģīto un specifisko testa daļu identificēšanu un precizēšanu. Šie aspekti var ietvert nepazīstamus vārdus, neizprotamas teikumu struktūras. precizēšana paaugstina motivāciju veidot izpratni pārlasot.

Apkopošanas fāze. Apkopošana ietver svarīgās un mazāk svarīgās teksta daļas identificēšanu. fāzes mērķis ir šo informāciju apkopot īsā, konkrētā un uzskatāmā veidā. Apkopot var gan katru rindkopu, gan atsevišķu tā daļu, gan visu tekstu kopumā.

Priekšrocības

Abpusējai apmācībai, līdzīgi kā citām apmācību metodēm, ir zināmas daudzas priekšrocības kā, piemēram, sadarbības un izzināšanas prasmju veicināšana, kā arī skolēnu patstāvība.

Izzināšana. Pētījumi ir pierādījuši, ka to skolēnu vērtējums, kuru apmācību procesā izmantoja abpusējo apmācību,  lasīšanas jeb teksta uzdevumos bija augstāks, nekā skolēniem, kuru apmācību procesā neizmantoja šo metodi.

Patstāvība. Zinātnieku pētījumi ir pierādījuši, ka tie skolēni, kuri izmanto šo apmācību metodi ir daudz patstāvīgāki nekā tie, kuri šādu metodi neizmanto. Turklāt, pateicoties skolēnu iesaistei klases bija ievērojami mazāk skolēnu, kuri traucē mācību stundu norisei.

Komunikācijas un sadarbības prasmes. Šī apmācību metode skolēniem palīdz attīstīt komunikāciju un savstarpējo attiecību prasmes, jo mācību procesā ir vienlīdz efektīvi jāsadarbojas gan ar skolotāju, gan citiem skolēniem viņus mācot un palīdzot.

Trūkumi

Tomēr, kā jau katrai apmācību metodei, arī abpusējai apmācībai ir ne tikai daudz priekšrocību, bet arī trūkumu, kuri labāk palīdz izprast un pieņemt lēmumu par vai pret apmācību metodes izmantošanu.

Par metodes galvenajiem trūkumiem ir uzskatāms tas, ka skolēni viens otram var neiemācīt pareizās metodes, pieejas, paņēmienus un zināšanas, kā arī veiksmīgai metodes izmantošanai ir nepieciešama iepriekšējā pieredze un laiks.

Laiks un prakse. Lai veiksmīgi izmantotu abpusējo apmācību ir nepieciešams ne tikai ieguldīt laiku, bet arī praktiskā pieredze. bez pietiekamas sagatavošanās metodes izmantošana nesniegs vēlamo rezultātu. Metodes pilnvērtīgai izmantošanai ir nepieciešams nedaudz ilgāks laiks par tradicionālo mācību stundu.

Neprecīza informācija. Lielās mācību klasēs skolotājam ir ļoti sarežģīti kontrolēt to, ko un cik pareizi skolēni māca viens otram, tādēļ skolēni var iemācīt nepareizu, neprecīzu vai nepilnvērtīgu informāciju.

Cerams, ka šis nelielais ieskats šajā alternatīvās izglītības metodē deva tev nelielu izpratni par to, ka nav tikai viena klasiskā izglītības metode, kuru izmantot. Turpmākajos rakstos stāstīsim arī par citām netradicionālās izglītības metodēm, jo ne tikai mūsu stiprās un vājās puses, bet arī izvēlētā izglītība ietekmē mūsu karjeras izvēli.

Vēlies uzzināt vairāk par alternatīvās izglītības metodēm? Uzzini vairāk sekojot mūsu aktivitātēm Facebook lapā.