Dihatomas

Dihatomas

Katru no mūsu uzvedībām raksturo viens no diviem pretstatu pāriem jeb dihotomām. Nav nekā nosodoša vēlēties kādam līdzināties, bet katram no 16 sociotipiem ir sava unikālā nozīme, tikai tam piemītošās īpašības (stiprās un vājās puses) un spēja sasniegt atšķirīgus rezultātus atšķirīgās nozarēs. Šī spēja dzīves laikā nemainās.

Intraversija (I) un Ekstraversija (E)

Ekstraverts sevi redz kā daļu no šis pasaules. Pasaule ir plaša un bezgalīga, ekstraverts ir tikai maza daļiņa šajā mehānismā. Ekstraverta uzmanība ir vērsta uz ārpusi – cilvēkiem, lietām, faktiem un notikumiem. Interesants ir viss, ne tikai tas, kas tieši attiecas uz cilvēku. Ir orientēts uz apkārtējo cilvēku viedokli un vienmēr zina jaunākās aktualitātes. Viņš enerģiju gūst saskarsmē un citus cilvēkus izprot daudz labāk, nekā sevi pašu. Grūtības nesagāda situācijas novērtēšana no cita skatu punkta. Viņš aktīvi aizstāv savu vietu šajā sistēmā, pierāda sev un apkārtējiem savu eksistenci.

Intraverts ir cilvēks, kurš izjūt sevi kā centru, ap kuru atrodas dažādi cilvēki un risinās dažādi notikumi. Intravertam nav svarīgi objekti, bet šo objektu attieksme pret viņu. Tās var būt cilvēku attiecības un fakti. Intraverts uzticas savam viedoklim, viņu ir grūti pārliecināt par pretējo, apkārtējo viedoklis viņam nav svarīgs. Enerģiju atjauno atrodoties vienatnē ar sevi. Citus cilvēkus izprast grūtāk nekā sevi. Ir grūtāk nekā ekstravertam iedomāties cita cilvēka reakciju noteiktā situācijā. Intravertam ir raksturīgi vienu reizi kaut ko pārdzīvot un pēc tam nodarboties ar sevis šaustīšanu.

Sensorika (S) un Intuīcija (N)

Intuīti domā globāli, viņiem ir attīstīta abstraktā domāšana. Viņi ir cilvēki, kuri ļoti ātri saprot lietas būtību, īpašu vērību nepievēršot detaļām. Lai saprastu, intuītam ir svarīgi saskatīt kopainu, nevis detaļas. Detaļas uztver, kā darbības nianses un sekas. Intuīti ir teorētiķi, kuru prātā rodas arvien jaunas un jaunas idejas. Spēj saskatīt iespējas un ģenerēt vairākus iespējamas rīcības variantus. Laika izjūta ir subjektīva. Piemīt laba fantāzija, vienmēr atrodas pagātnē vai nākotnē. Ārējam izskatam un haosam mājās nepievērš īpašu uzmanību.

Sensoriķi domā konkrēti, īpašu uzmanību pievēršot detaļām. Ir grūti saskatīt kopainu. Lai saprastu, sensoriķim ir svarīgi saskatīt detaļas, nevis kopainu. Sensoriķis ir reālists, kurš ar abām kājām stāv uz zemes. Lieliski izjūt tagadni, koncentrējas uz esošajiem notikumiem un esošo situāciju. Sensoriķis ir praktiķis, kurš spēj dzīvē realizēt idejas. Spēcīgi ergonomikas un komforta jautājumos. Spēj sajust un pateikt otram cilvēkam, kas radīs dskomfortu. Vāja laika izjūta, tādēļ laiku nosaka pēc pulksteņa. Baidās nokavēt, tādēļ priekšroku dod ātrāk doties ārā no mājas.

Loģika (T) un Ētika (F)

Ētiķis ir cilvēks, kurš labi saprot emocijas un jūtas. Pat, ja cilvēks vēlas noslēpt savas patiesās jūtas, ētiķis tās nekļūdīgi noteiks. Ētiķis spēj emocionāli ietekmēt cilvēkus – mainīt viņu noskaņojumu, radīt nepieciešamo atmosfēru. Spējīgi uzjautrināt, nomierināt un just līdzi cilvēkam. Veiksmīgi izprot citu cilvēku savstarpējās attiecības. Viņi saprot, kādas ir citu savstarpējās attiecības, kurš kuru mīl un ienīst, spēj radīt vēlamo attiecību modeli. Strīdā var piekāpties tikai tādēļ, ka nevēlas aizvainot. Ja redz, ka cilvēks cenšas spēj uzslavēt un uzmundrināt. Svarīga morāle.

Loģiķis ir cilvēks, kurš lieliski orientējas faktos un sakarību ķēdēs. Viņiem ir svarīgi, lai katrai darbībai būtu mērķis. Spēj organizēt efektīvu cilvēku darbu. Pievērš uzmanību cilvēka darba spējām, spēj novērtēt cilvēka profesionālo sagatavotību. Citus vērtē pēc intelekta un spējas efektīvi strādāt. Par labu informācijas apmaiņas veidu uzskata tabulas, diagrammas un struktūras. Strīdā parasti nepiekāpjas, ja uzskata, ka sarunu biedram nav taisnība. Kā pārliecināšanas metodes izmanto statistiku, skaitļus, faktus. Uzskata, ka ir viena objektīvā patiesība. Komplimentus izsaka tikai tad, kad cilvēks tos ir pelnījis. Svarīgi ir likumi.

Racionalitāte (J) un Iracionalitāte (P)

Racionālis ir cilvēks, kurš pasauli uztver caur saprātu. Pirms lēmuma pieņemšanas vienmēr salīdzina iegūto informāciju ar iepriekšējo pieredzi. Ne īpaši pozitīvi reaģē uz dažāda veida pārsteigumiem – viņiem ir ļoti grūti pielāgoties jaunai situācijai. Patīk, ja dzīve ir stabila, sakārtota un saplānota. Spēj plānot notikumus vairākiem gadiem uz priekšu un tos realizēt atbilstoši izstrādātajam plānam. Novērtē likumus un noteikumus, ir tradīciju sargātāji.

Iracionālis pasauli uztver caur sajūtām, maņu orgāniem un intuīciju. Viņš nedomā, kā reaģēt, viņš vienkārši reaģē. Lieliski izjūt laika plūdumu, bez grūtībām pārslēdzas no vienas aktivtātes uz citu. Mērķa saniegšanai nepieturas pie konrēti izstrādāta plāna, aptver arī to informāciju, kas uz mērķa sasniegšanu neattiecas. Viegli pieņem jauninājumus, bieži vien neievēro likumus un noteikumus, uzskata tos par apgrūtinošiem, tādēļ racionāļi viņus uzskata par vieglprātīgiem un nenopietniem. Iracionāļi ir daudz elastīgāki izvēloties metodes. Par viņiem runā, ka nedēļā viņiem ir septiņas piektdienas. Viņu darbība ir vērsta plašumā, ne dziļumā.