Mission based learning

Raksta mērķis: saprast to, kas ir uz misiju balstītas apmācības (mission based learning), tās rašanās vēsturi un pamatideju, galvenās priekšrocības un trūkumus. Paredzamais lasīšanas ilgums: 5-7 minūtes.

Tu jau noteikti esi pamanījis to, ka pašlaik pasaulē eksistē simtiem dažādu izglītības metožu un alternatīvo skolu, kuras ir gan ļoti līdzīgas, gan atšķirīgas? Dažas no tām ir tradicionālas un ierastas, bet citas tiek uzskatītas par alternatīvās izglītības metodēm.

Iepriekšējās reizēs rakstījām gan par jaunākajām par alternatīvās izglītības skolām, gan izglītības metodēm, tādēļ šoreiz turpinot rakstu sēriju pastāstīsim nedaudz vairāk par vienu no neparastākajām alternatīvās izglītības metodēm – uz misiju balstītām apmācībām. Kas ir jāzina par šo metodi?

Vēsture

Uz misiju balstītas apmācības jeb MBL ir uz skolēnu orientēts alternatīvās izglītības veids, kuru izstrādāja EdLab Inovāciju Centrs.  Mācību metodes mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par sevi, savu apkārtni un pasaulē esošo situāciju.

Skolēni izmanto jau esošās prasmes un attīsta tādas prasmes kā kritisko domāšanu, radošumu, neatkarību, sadarbības prasmes mākslīgi izveidotā komandā, kuru mērķis ir atrisināt mūsdienu problēmas. Skolēni mācību procesā izmanto aktuālākos 21.gs. rīkus, lai veiksmīgāk varētu izstrādāt savus piedāvātās problēmas risinājumus. .

Pamatideja

Misija ir kaut kas, ko skolēni var pētīt un savus pētījumus attiecināt un savienot ar dažādiem resursiem, piemēram, objektiem, tekstu, filmām vai citiem resursiem. Rezultātam ir jābūt attiecināmam uz konkrētu problēmu, produktu, piemēram, reklāmas kampaņu. Uz misiju balstītas apmācības sastāv no trim secīgiem soļiem.

Solis nr.1 – misijas izstrāde

  • Nosaki vispārējos vai būtiskos mācību stundas, tēmas vai priekšmeta jautājumus. Šos jautājumus izmantot misijas izstrādē.
  • Padomā par šiem jautājumiem: Kāds rezultāts ir jāsasniedz skolēniem?Kas notiks tad, ja tu vēlēsies, lai viņi pārtrauc misiju? Atbildes uz šiem jautājumiem izmanto misijas uzrakstīšanai.
  • Lai veicinātu kritiskās domāšanas, pētniecības un problēmu risināšanas prasmes misijas ietvaros sniedz skolēniem pēc iespējas mazāk parametrus. Atbalsti un iedrošini tos, kuri vilcināsies vai nevēlēsies pildīt šos uzdevumus.
  • Izstrādā jautājumus, kas rosinās skolēnus veidot diskusijas un debates par tavu izstrādāto misiju.
  • Izstrādā misiju, kuras galvenais uzdevums ir iesaistīt skolēnus aktīvā problēmas risināšanā un risinājuma atrašanā.

Solis nr.2 – misijas izvēršana

  • Uzsāc misiju ar izveidotajiem rosinošajiem jautājumiem. Veicini skolēnu diskusiju. Pieraksti skolēnu atbildes.
  • Izveido grupas un iedali tās dalībniekiem lomas. Šīs aktivitātes mērķis ir novērst potenciālo skolēnu nevēlēšanos strādāt grupā.
  • Piedāvā ierobežotu atbalstu skolēniem, kuri nespēj tikt galā ar misiju. Izmanto dažus papildus uzvedinošos jautājumus: Ko tu saskati? kada ir tā ietekme? Kāds ir galvenais vēstījums? Kāda metode tiek izmantota?
  • Ierobežo misijai atvēlēto laiku. Pēc risinājuma prezentēšanas rosini skolēnus uzlabot rezultātu.

Solis nr.3 – atkāpšanās no misijas

Pajautā skolēniem pat to, ko viņi domā par misiju. Izmanto tādus veicinošos jautājumus kā:

  • Kādus rīkus Jūs izmantojāt?
  • Ar kādām problēmām Jūs saskārāties?
  • Vai kaut kas šķita pārsteidzošs?
  • Ja Jums būtu vairāk laika, ko Jūs darītu savādāk?

Rosini skolēnus atbildēt arī individuāli:

  • Kuri misijas elementi bija nozīmīgi tev?
  • Ko no apgūtā tu izmantosi nākotnē?
  • Kādus rīkus tu vēlies izmantot nākotnē?
  • Kas veicināja tavas grupas darbu?
Priekšrocības

Uz misiju balstītām apmācībām ir zināmas daudzas priekšrocības, kā, piemēram, mūsdienīgu apmācības metožu izmantošana un personiska iesaiste kādas problēmas risināšanā.

Mūsdienīgas metodes. Skolēni mācās izmantojot  21.gs. pieejamos resursus, piemēram, mobilos telefonus, internetu, sociālos medijus, muzejus, intervijas, video u.c. Tas palīdz veiksmīgāk skolas ikdienā integrēt skolēniem saprotamas mācību metodes.

Personiskā iesaiste. Tā, kā viens no galvenajiem metodes mērķiem ir iesaistīt skolēnu problēmas risinājuma vai koncepcijas izstrādē, nodarbības rezultāts ir skolēna saiknes izjušana ar atrisināto problēmu. Personiskās iesaistes rezultāts ir augstāka skolēnu ieinteresētība.

Trūkumi

Tomēr, kā jau katrai alternatīvās izglītības metodei, arī uz misiju balstītām apmācībām ir ne tikai daudz priekšrocību, bet arī trūkumu, kuri labāk palīdz izprast un pieņemt lēmumu par vai pret alternatīvās izglītības metodes izmantošanu.

Par metodes galvenajiem trūkumiem ir uzskatāms tas, ka tā nav piemērota visiem skolēniem un tās izmantošana var radīt vēlamajam pretēju rezultātu.

Nepiemērotība. Mēs visi zinām, ka vienā klasē mācās gan tie, kuriem patīk un padodas darbs komandā, gan tie, kuri labprāt no tā izvairītos.  Šī metode ir vairāk piemērota tiem skolēniem, kuri skaļi nebaidās izteikt savu viedokli un kļūdīties. Pārējie jutīsies nekomfortabli.

Pretējs rezultāts. Pētījumi ir pierādījuši, ka skolēnu darbs grupās 90% gadījumu ir neauglīgs. Kāds no komandas dalībniekiem nevēlēsies iesaistīties, kāds priekšroku dos visu izpildīt patstāvīgi, bet kāds uz to klusējot noskatīsies. Tādēļ, lai šo metodi izmantotu skolotājam ir vai nu jādomā par to, kā izveidot kvalitatīvu grupu vai to, ka metodi diferencēt.

Cerams, ka šis nelielais ieskats vienā no alternatīvās izglītības metodēm deva tev iespēju pārliecināties par to, ka nav tikai viena klasiskā izglītības metode, kuru izmantot. Bieži vien šīs izglītības metodes tiek izmantotas ikdienā. Turpmākajos rakstos stāstīsim arī par citām netradicionālās izglītības metodēm, jo ne tikai mūsu stiprās un vājās puses, bet arī izvēlētā izglītošanās metode ietekmē mūsu karjeras izvēli.

Vēlies uzzināt vairāk par alternatīvās izglītības metodēm? Uzzini vairāk sekojot mūsu aktivitātēm Facebook lapā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *